svētdiena, 2009. gada 20. decembris

Lamāties vai nē?

Ušacka un Šlesera valodiņa Rīgas Domes sēdē jau atkal izsaukusi karstas debates publiskā telpā par to, kam un kā būtu jārunā publiskajā telpā. Pat manu draugu lokā izvērtās nelielas domstarpības šajā sakarā.

Neslēpšu "grēku" - pats esmu no tiem, kas mīl stāstāmo pastirpināt ar "treknu" vārdiņu. Tomēr Ziemassvētku laiks, kā jau katru gadu, ir licis aizdomāties par vēlmi būt baltākam, tāpēc esmu apņēmies iztikt bez rupjībām. Sākums nav viegls, pirmajā dienā kādas piecas reizes pēc inerces paspruka "mātes vārdi", arī šodien, otrajā nelamāšanās dienā, esmu jau vienreiz norāvies. Bet tas nekas, Roma arī netika uzbūvēta vienā dienā. Galvenais ir apņemšanās, rezultāts nāks. Bet ne par to.

Cilvēka dabā ir nosodīt. Cilvēks vienmēr zina, kā ir labāk, kā ir pareizāk. It sevišķi tas ir "valdību" sakarā. Tā arī šoreiz - ikkatrs metas nozākāt Šleseru un Ušakovu. Bez šaubām - lietot rupjības, pie kam tautas vadoņiem, nav pārāk zolīdi, bet jāņem vērā, ka ikkatrs "tautas kalps" ir tautas sastāvdaļa. Tas nav marsietis, kas nolaidies no kosmosa dzīlēm, cenšas zemiešus padarīt par rupjām, sev līdzīgām būtnēm. Gan tie, kas Seimā, gan tie, kas domēs un Ministru kabinetā, ir cilvēki no tautas, tātad - tautas spogulis. Ja tauta lamājas, tad kāpēc gan "kalpiem" nelamāties? Ja tauta mīl "pašmaukties", "ieraut nāsīs", nenovīdīgi izturēties vienam pret otru, augstprātīgi izturēties pret tiem, kas ir "sliktāki", tad kādu rezultātu mēs varam sagaidīt no "tautas kalpiem"?

Šajā ziņā latviski precīzi ir izteicies Viesturs Dūle vienā no savām dziesmām: "Ja vēlies redzēt ko skaistu, nemaini spoguli, bet slaistu!" Citiem vārdiem - pasauli mainīt sāc no sevis! Maini sevī to, kas tev nepatīk citos. Nelamājies, nekrāpies, neslinko, neskaud, neaprunā. Visu pasauli ap sevi radi tu pats. Maini attieksmi, priekšstatus un pasaule pagriezīs pret tevi savu gaišo vaigu!

Sāc jau šodien!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru