Labdien! Rakstu šo otro reizi, jo pirmo reizi uzrakstīti pēc priekšskatīšanas gribēju palabot, neatradu kā, piespiedu "back" pogu un atģidos, ka viss, ko sarakstīju, kaut kur pazuda. Tas nekas, jaunās tehnoloģijas pakļaujas tikai ļoti gudriem prātiem, visus pārējos tās pakļauj sev. :)
Tātad, kāpēc ķeros pie blogošanas? Domāju tā paša iemesla dēļ, kāpēc lielākais vairums blogotāju - ir ko teikt, bet negribas runāt. :) Un sevī glabāt ir vai nu bīstami, jo sevī noglabātas negācijas it kā materializējoties sliktās slimībās, bet labas lietas cilvēks kautrējas teikt kādam, jo "ko viņš par mani padomās". Un jau arī tā, ka šad tad gribas vienkārši parunāt ar sevi, tad šāda blogošana labi noder - izrunāties/izrakstīties. :) Nu tad - aiziet!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru